Bronza
Bronza ir vissenākais vara sakausējums ar alvu (alvas bronza), bezalvas bronza, kurā ietilpst citi elementi alumīnijs, berilijs, svins, mangāns. Sakausējumā var ietilpt arī cinks un niķelis, taču tie nedrīkst būt galvenie leģējošie elementi. Bronza ir viena no senākajiem lejamiem sakausējumiem (iegūta 4. gt.p.m.ē.); tai ir laba plūstamība, liela stiprība, cietība un korozijizturība, paaugstinātas antifriktīvas īpašības un laba apstrādājamība ar griezējinstrumentiem. Bronzu izmanto mākslas lējumiem, rotu izgatavošanā.
Melhiors
Melhiors vara sakausējums ar 5 -30% Ni, reizēm arī ar 0,8% Fe un 1% Mn piedevu, blīvums 8,9 g/cm³, kušanas temperatūra 1170 ˚C. Melhioram raksturīga liela korozijizturība, tas labi pakļaujas aukstai un karstai spiedapstrādei. Izmanto mākslas izstrādājumos.
Jaunsudrabs
Jaunsudrabs sakausējums, kas satur 65% varu, 15% niķeli un 20% cinku, blīvums 8,45% g/cm³, kušanas temperatūra 1050˚C. Tā paveids alpaks. Alpakam ir laba korozijizturība, plastiskums , skaista sudrabaina nokrāsa, tādēļ to pielieto trauku un galda piederumu izgatavošanā, kā arī rotu ražošanā.